Šī gada pavasarī, aprīļa mēnesī man bija kādi slimības simptomi, asiņošana un nākamajā dienā es devos pie ārsta-ginekologa, lai uzzinātu, kāpēc tā notiek. Man paņēma dažas analīzes. Pēc pāris dienām man piezvanīja un pateica, ka diemžēl man ir HPV vīruss un ir čūla, kurai ir pirmā pirmsvēža stadija un, ka slimība esot ļoti nopietna, jo ir 3 stadijas un kā pēdējā ir vēzis. Man atkārtoti vajadzēja doties pie ārsta, kur man tika veikta arī audu biopsija – tika paņemts audu gabaliņš, lai sīkāk un precīzāk noteiktu slimības attīstību. Pēc kādas nedēļas man piezvanīja no slimnīcas un teica, ka diemžēl man ir 2.slimības stadija un ārsts paskaidroja, ka šo slimības stadiju visbiežāk neizdodas izārstēt ar zālēm kā pirmo, ja vispār izdodas izārstēt, bet ka ir jāveic operācija. Nolēmām, ka operāciju patreiz netaisīsim. Es lietoju kādas zāles un vienkārši gaidīju un lūdzu, lai Dievs mani dziedina. Bija daudz iekšējās garīgās cīņas jāizcīna un tas, ko visvairāk sapratu, ka jābūt ļoti stiprai ticībai. Ārsts teica, ka uz apskati atkal jānāk pēc pusgada, lai izvērtētu kā slimība attīstās vai kas notiek.

     Septembrī jau ceturto reizi braucām uz Inkaunteru. Trešo reizi braucām ar Kasparu nevis paši iziet inkaunteru, bet jau kalpot (palīdzēt ar tulkošanu). Otrajā inkauntera vakarā, kad kalpotāji lūdza par dziedināšanu, es, vienkārši, pie sevis lūdzu, lai Dievs mani dziedina, un ka man nevajag obligāti, lai kāds kalpotājs par mani lūdz, jo zināju, ka Dieva Gars ir šeit un Viņš var mani dziedināt Pats. Visas trīs inkauntera dienas es jutu tādas kā sāpes tajā apvidū, kur man ir slimība. Sāpes nebija asas vai spēcīgas, bet drīzāk tāda trula, spiedoša sajūta. Īpaši spēcīgi tas bija pa nakti guļot. Bija tāda sajūta, ka visu laiku kaut kāds process tur notiek. Nakti pirms svētdienas Dievkalpojuma mēs pavadījām pie kalpotajiem mājās, Kauņā. No rīta, ēdot brokastis runājāmies un  sieviete, pie kuras mēs palikām pa nakti stāstīja, ka slimības mēdz arī no cilvēkiem iziet ar sāpēm. Pajautāju, vai gadījumā kādreiz tas nevar notikt pat vairākas dienas. Viņa teica, ka noteikti tā var būt. Domājām ar Kasparu, ka iespējams Dievs mani ir dziedinājis, bet protams, ka vēl to nezinājām.

    Kad atbraucām mājās, es pierakstījos atkal pie ārsta. Bija pagājis aptuveni pusgads. Man atkal paņēma analīzes. Pēc aptuveni divām nedēļām kādu vakaru pirms līderu skolas man atnāca ziņa no tās poliklīnikas, ka mani analīžu rezultāti ir atnākuši labi un ka esmu vesela! Es nespēju līdz galam noticēt! Biju neaprakstāmi priecīga. Visa pateicība un slava Dievam par manu dziedināšanu. Es zinu, ka nekas nenotiek bez Viņa ziņas un arī šī slimība nebija nejaušība, Dievs to pieļāva man zināmu iemeslu dēļ. Un arī par to es Viņam pateicos. Viņš ir Labs un taisnīgs vienmēr!

Lejuplādēt video MP4

Flag Counter

   statistics from 08.11.2015

Transformation Center Online Radio 24/7

Spied šeit un klausies tava datora vai viedtālruņa atskaņotājā